Džūdita Skota

Vēlos jūs iepazīstināt ar mākslinieces Džūditas Skotas (Judith Scott) dzīvesstāstu - vienu no smeldzīgākajiem, ko zinu, un tomēr ar laimīgām beigām.

Dvīnes Džūdita un Džoisa Skotas piedzima 1943. gada 1. maijā, Ohaio štata Sinsinati pilsētā. Atšķirībā no māsas, Džūditai bija Dauna sindroms. Tomēr vairāk nekā septiņus gadus māsas bija nešķiramas un baudīja laimīgu bērnību.

 Meitenes auga, taču Džūdita nerunāja ne vārda. Izrādās, ka zīdaiņa vecumā izslimotās skarlatīnas dēļ viņa bija zaudējusi dzirdi, bet ārsti to nepamanīja (nedzirdību Džūditai atklāja tikai 30 gadu vecumā). Meitenes klusēšana tika aplami uzskatīta par smagu garīgu atpalicību, un viņas māte, klausīdama mediķu ieteikumiem, pieņēma sirdi plosošu lēmumu ievietot Džūditu pansionātā, kur viņa, šķirta no savas ģimenes, pavadīja nākamos 35 gadus.

Džoisa sāpīgi izjuta māsas prombūtni, un viņas bērnība pagāja, meklējot tuvību, kas bija neatgriezeniski zaudēta. Vēlāk, mēģinādama dziedēt savas dvēseles brūces un neapzināti alkdama pēc Džūditas klātbūtnes, Džoisa sāka aprūpēt pamestos un no sabiedrības izstumtos bērnus.
Dvīņu dzīves mainījās 1986. gadā, kad Džoisa beidzot paklausīja savai sirdsbalsij un sāka kārtot formalitātes, lai varētu uzņemties aizbildniecību par savu māsu. Pēc garām pārrunām un par spīti mātes iebildumiem Džūdita pārcēlās uz dzīvi pie savas māsas un viņas ģimenes.

Drīz pēc tam Džūdita sāka apmeklēt Radošās izaugsmes mākslas centru (Creative Growth Art Center) Oklendā. Divus gadus viņa neizrādīja nekādu interesi par mākslu, taču pēc kādas tekstilmākslinieces meistarklases Džūdita sāka veidot skulptūras. Par pamatu šīm skulptūrām tika izmantoti dažādi sadzīves priekšmeti (un mākslas centra darbinieki, ievērojuši viņas talantu, ļāva viņai ņemt visu, ko viņa uzskatīja par noderīgu), kas pēcāk tika iepīti rūpīgi izvēlētos krāsainos pavedienos un auduma gabalos.

Dienu no dienas, nedēļām un dažkārt pat mēnešiem ilgi Džūdita pakāpeniski ietina, apvija un sapina šos priekšmetus, līdz viņa (un tikai viņa) nolēma, ka skulptūra ir pabeigta. Tūdaļ pēc tam viņa sāka strādāt pie nākamās skulptūras. Džūditas darbi ir ļoti daudzveidīgi - no maziem un intīmiem līdz tādiem, ko māksliniece knapi spēja pakustināt. Katrā no tiem viņa paslēpusi īpašu talismanu, kura nozīme zināma tikai viņai pašai. Turpmākos 18 dzīves gadus Džūdita strādāja 5 dienas nedēļā, izveidodama vairāk nekā 200 skulptūras.

Nespēdama runāt, Džūdita stāstīja ar savu skulptūru palīdzību - tās atspoguļo viņas bērnību, izolācijā pavadītos gadus un pāri visam - nesaraujamās saites ar dvīņumāsu.
Pirmā Džūditas Skotas izstāde notika 1999. gadā, un vienlaikus ar to tika publicēta Džona Makgregora grāmata "Metamorfozes: Džūditas Skotas pavediena māksla" (John MacGregor "Metamorphosis: The Fiber Art of Judith Scott"), palīdzot māksliniecei kļūt zināmai visā pasaulē.

Džūdita Skota atstāja šo pasauli 2005. gada martā, pēdējos dzīves mirkļus pavadīdama māsas apskāvienos. Viņa nodzīvoja 49 gadus ilgāk, nekā prognozēja ārsti.
Džūdita Skota tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām divdesmitā gadsimta māksliniecēm. Par viņu uzrakstītas vairākas grāmatas (viena no tām ir Džoisas Skotas "Savītās" (Joyce Scott "Entwined")). Džūditas darbi atrodami gan muzeju ekspozīcijās, gan privātajās kolekcijās, un tie joprojām tiek izrādīti visā pasaulē.

* Informācija un attēli ņemti no vietnes judithandjoycescott.com