Šodien uzmanības centrā argentīniešu eksperimentālās mūzikas ansamblis "Reynols". Kāpēc viņi? Jo viņu "garīgais līderis" ir bundzinieks, dzejnieks un arī dziedātājs ar Dauna sindromu (protams) - Migels Tomasins (Miguel Tomasín).
*Aizliegts runāt par sajauktu (samaisītu) putnu
Par Migela bērnību Gūgle klusē (jāatzīst arī, ka manas spāņu valodas zināšanas pagaidām ir diezgan vājas un neļauj izlasīt visus pieejamos rakstus). Tomēr, manuprāt, viņa darbība eksperimentālās mūzikas lauciņā stāsta par viņu gana daudz. Tāpēc beidzot pievērsīsimies "Reynols".
Grupa "Reynols" dibināta 1993. gadā, Migelam Tomasinam uzsākot sadarbību ar saviem skolotājiem Alanu Kērtisu (Alan Courtis) un Roberto Konlaso (Roberto Conlazo). Uz brīdi viņiem pievienojās Kristians Dergarabidiens (Christian Dergarabedian) un Roberto brālis Patricio, tāpēc attēlos grupa parasti redzama četru cilvēku sastāvā.
Kērtiss un Konlaso apgalvo, ka Tomasins ieradies pie viņiem teikdams, ka ir "pasaules slavenākais bundzinieks". Balstoties uz Tomasina īpatnējo pasaules uztveri, "Reynols" radīja mūziku, ko lielākā daļa cilvēku nemaz neuzskatītu par mūziku. Ansambļa pirmais albums "Hidrogenēti augu tauki" ("Gordura vegetal Hidrogenada") bija "dematerializēts kompaktdisks" jeb, citiem vārdiem sakot, tukšs diska vāciņš. Kērtiss un Konlaso skaidroja: "Tieši tāpēc, ka tā nav, tas ir visur. Ikvienam ir šis ieraksts. Pat tiem, kas vēl nav dzimuši. Napoleonam ir šis ieraksts, Platonam ir šis ieraksts, un pat Džimam Morisonam tas ir."
Ansamblis ieskaņojis "10 000 cāļu simfoniju" (ieraksts vistu kūtī), "Tukšas lentes" (šņākoņa, kas, kā grupa apgalvo, ierakstīta no lentēm no visas pasaules. "Lētās skan daudz labāk nekā dārgās. TTP lentes no Singapūras, Maxwell lentes no Taivānas. Ideja bija izmantot visas pieejamās iespējas, neskaitāmi daudz frekvenču"), kā arī "mūziku", kas veidota, sitot dažādas lietas pret Eifeļa torni un slavenu cilvēku pieminekļiem un kapakmeņiem ("Tie visi ir tik atšķirīgi. Piemēram, Oskara Vailda piemineklis skan neatkārtojami. Mēs to spēlējām ar rozēm!").
Arī uzstājoties koncertos, "Reynols" pamanījās izskatīties un izklausīties dīvaini. It īpaši tādēļ, ka Tomasins vaimanāja mikrofonā, pašizdomātā valodā stāstot par paralēlo visumu Maineksio (Minecxio), bet grupasbiedri pavadīja viņu, spēlējot atskaņotas ģitāras, kas pieslēgtas efektu pedāļiem, un šad tad iepūšot auna ragā. Tas viss bija apdullinoši un trokšņaini. Galvenokārt trokšņaini.
Lai cik dīvaina bija mūzika, ko "Reynols" spēlēja, viņi bija eksperimentālās mūzikas kulta grupa apmēram 10 gadus. Viņi uzstājās visā Amerikā un reiz pat devās uz Eiropu. Tiesa, nezināmu iemeslu dēļ, Tomasins nesaņēma atļauju doties šajā braucienā, tāpēc ansamblis viņa vietā uz skatuves nolika lielu dzeltenu plakātu ar Migela seju.
Reiz mūziķus gandrīz arestēja par to, ka viņi koncertēja ar ģitārām, kas pieslēgtas ķirbjiem. Ķirbis gan nav pārāk labs pastiprinātājs un nerada daudz trokšņa, tomēr varas iestādes uzskatīja, ka uzstāšanās "rada sliktu priekšstatu tūristu acīs".
2004. gadā grupa paziņoja par savas darbības pārtraukšanu. Alans Kērtiss turpina darboties eksperimentālās mūzikas jomā, bet Roberto Konlaso un Migels Tomasins (kaut arī dažkārt sadarbojušies arī pēc tam) kļuvuši mazāk aktīvi. Tajā pašā gadā iznāca arī Nestora Frenkela (Nestor Frenkel) filma "Meklējot Reynols" ("Buscando a Reynols").
Savas pastāvēšanas laikā ansablis ieskaņojis desmitiem ierakstu, un tos izdevušas dažādas ierakstu kompānijas.
Es varētu turpināt vēl, bet, šķiet, šoreiz pietiks. Ceru, ka arī jums šis spēcīgais koncepts šķita sajūsmas vērts. Visa noslēgumā pievienoju saiti uz ieraksto no "Reynols" dzīvās uzstāšanās Čikāgā. Lai rodas priekšstats, kā tad īsti tas izklausījās.
Izmantotie avoti:
* Reynols. The Weirdest Band in the World.
* Reynols Discography
* Fernandez, Jorge Luiz (2003). The Art of Conceptional Noise. Perfect Sound Forever.
* Reynols. Wikipedia
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru